Iespējamība. Atskatīšanās uz sevi

Tas vienmēr ir tāds sāpīgs jautājums – atskatīties uz sevi. Daudzi atskatās uz sevi savās nepatīkamajās situācijās, daudzi tikai uz sevi savās priecīgajās. Tikai vien daži atskatās vienādi – uz sevi gan nepatīkamajās, gan priecīgajās situācijās. Gatavība sevi izvērtēt, vaicājot pašiem sev : „ Ko es tajā iemācījos ? Kas man tajā jāapgūst ?”, - piemīt nedaudziem. Svarīgākais ir tas – vai nepatīkami atcerēties, vai priecīgi atcerēties. Patiesie notikušā iemesli paliek nesaprasti. Varētu jau arī tā dzīvot. Taču saskatot mācību zīmes, var atbrīvot sevi no situācijas atstātajām mielēm, vai paglābties no pārlieku lielās ieslīgšanas pagājušajos priekos. Jo dzīve taču ir jādzīvo šeit un tagad. Tā jādzīvo šobrīd, domājot par to, ko vēlamies no dzīves nākotnē. Nākotne sākas šeit un tagad. Tāpēc pagātne jāizvērtē un jāliek mierā. Tieši tā ! Nav jāvelk līdzi tās situācijas, kuras sevi jau ir parādījušas. Ņemam līdzi tikai to, ko esam saskatījuši kā mācību. To liekam lietā dzīvojot